2020.gada 14.janvārī Latvijas Kara muzejā notikušā muzeju foruma “Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi” darba grupā “Muzejpedagoģija” tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem: Kā veicas ar kompetenču pieeju muzejpedagoģijā un programmu “Latvijas skolas soma”? Kā palīdzēt skolotājiem izvērtēt konkrētu nodarbību piemērotību? Kā veicināt atgriezenisko saiti un izvērtēšanu un kā reaģēt uz to? Kā apvienot aktīvu līdzdalību un saudzīgu attieksmi pret muzeja krājumu? Kā strādāt ar dažādām auditorijām, tai skaitā pieaugušajiem? Kādi traucējoši faktori/neērtie jautājumi mums ir ikdienā un kur meklējams risinājums?
Muzejpedagogu darba grupai pirms diskusijas Tukuma muzeja direktore un muzejpedagogu neformālās grupas “Nedarbnīca” radītāja Agrita Ozola iepazīstināja ar statistikas datiem par programmas "Latvijas skolas soma" ieviešanu muzejos, kas tika sākotnēji veidoti 24. oktobrī notikušajam Latvijas valsts simtgades programmas "Latvijas skolas soma" forumam, kurā tika pārrunāti programmas pirmā gada rezultāti.
Prezentācijā uzzinājām:
- Muzeju apmeklētāju skaits un skolēnu grupu skaits muzejos katru gadu pieaug, arī muzejpedagoģisko nodarbību skaits aug. No vairāk nekā 1400 programmas "Latvijas Skolas soma" piedāvājumiem gandrīz puse (vairāk nekā 600 piedāvājumu) ir muzeju radīti.
Programma ir paplašinājusi muzeju skolēnu grupu ģeogrāfisko areālu: palielinās to skolēnu grupu skaits, kas muzejā ierodas no citiem Latvijas reģioniem. Muzejus apmeklē arvien vairāk tādu skolēnu, kuri līdz šim nekad nav bijuši muzejā.
- Aptaujā par programmas "Latvijas skolas soma" ieviešanu muzejos atbildējuši 98 respondenti. Problēmas, kas minētas aptaujā: dokumentācijas sagatavošanas laikietilpība un iespēja norēķināties vienas pašvaldības ietvaros (ja pašvaldībai ir vienotā grāmatvedības sistēma). Salīdzinoši maz respondentu norādījuši, ka sadarbojas ar reģionālajiem programmas koordinatoriem, biežāk ir sadarbība ar skolām un to koordinatoriem.
Pēc prezentācijas darba grupas ietvaros dalībnieki diskutēja četrās mazākās grupās par šādiem tematiem: programma "Latvijas skolas soma", atgriezeniskā saite muzejpedagoga darbā, dažādības veicināšana muzejā un muzejpedagogs muzejā.
Salīdzinoši neilgais sesijas laiks, deva iespēju aktīvi diskutēt, dalīties piemēros un konstatēt vairākus neērtos jautājumus. Daži nozīmīgākie no tiem:
- Programmā “Latvijas skolas soma” muzeji konkurē ar izklaides piedāvājumiem - skolotāji mēdz izvēlēties vest skolēnus, kur tiem ir ērtāk (piemēram, var uzreiz iztērēt visu semestrī paredzēto finansējumu), neņemot vērā skolēnu intereses un vajadzības.
- Programmas “Latvijas skolas soma” finansējuma pieejamība (semestra sākumos skolām finansējums vēl nav pieejams, semestru beigās - būtiski iztērēt visu finansējumu) veicina kampaņveidīgu muzeju apmeklējumu. Pieaugot nodarbību skaitam, muzejos rodas resursu (telpu, nodarbību vadītāju) trūkums. Bieži jārod kompromiss starp kvalitāti un kvantitāti.
- Arvien biežāk muzejos nodarbības vēlas pieaugušie izklaides apstākļos. Kā muzejpedagogam nekļūt par izklaidētāju, bet nodrošināt izglītojošu nodarbību arī neformālā atmosfērā?
Muzejpedagogi salīdzinoši reti iegūst atgriezenisko saiti no apmeklētājiem. Iemesli - laika trūkums, bailes saņemt kritiku, anketu atbildes ir formālas un muzejpedagogiem trūkst metodoloģijas par atgriezeniskās saites iegūšanu.
- Ne vienmēr nodarbību vadītāji ir informēti par grupu nepieciešamībām, kā arī trūkst nepieciešamo zināšanu, kas apgrūtina muzejpedagoga spēju pielāgoties dažādajām apmeklētāju grupu vajadzībām (valoda, dažādas intereses, spējas, raksturi utt.).
Bieži muzeja ekspozīcijas plānošanā nav komunikācijas ar muzejpedagogiem un izglītojošais piedāvājumus tiek veidots tikai pēc ekspozīcijas pabeigšanas. Līdz ar to ekspozīcijas var būt nepiemērotas izglītojošām aktivitātēm, piemēram, telpas ir pārāk šauras, muzejpedagogam jāveic liels sagatavošanās darbs pirms katras nodarbības.
- Diskusijas dalībnieki atzina, ka labprāt gribētu veicināt sadarbību ar sociālajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu muzeja izglītojošo aktivitāšu pieejamību pēc iespējas plašākai sabiedrībai, kā arī vairāk iesaistīties ekspozīciju un izstāžu veidošanā.
Grupas dalībnieki vienojās, ka tuvākajā laikā vairākus no neērtajiem jautājumiem varētu risināt muzejpedagogu Nedarbnīcas tikšanās reizēs, piemēram, iegūt zināšanas par atgriezeniskās saites iegūšanas veidiem, uzlabot projektu rakstīšanas prasmes, izstrādāt risku izvērtēšanas un krīzes situāciju plānus.
