Iepazīstinām ar Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas 2023 žūrijas komisijas sastāvu, ko veido viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, kuri izvēlēti atbilstoši konkrētām profesionālajām jomām.
Elīna Bērziņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības un pieejamības daļas vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle.
Aktīvi darbojas muzeju vidē, gan veidojot dažādus inovatīvus projektus, gan arī pasniedzot lekcijas un seminārus. 2022. gadā Elīnas vadītais projekts “Attālinātās izglītības programma skolēniem “No-zīmes”” ieguva Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu. Elīnu izteikti interesē kultūras institūciju pieejamības un ilgtspējas jautājumi, kā arī kopienu iesaiste muzeju darbībā.
Laura Vinogradova, rakstniece, 2021. gada ES Literatūras balvas laureāte.
Strādājusi Rakstniecības un mūzikas muzejā un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Darbojusies dažādos projektos gan kā tekstu autore, gan kā pasākumu režisore. Aktīvi iesaistās biedrību un nevalstisko organizāciju inicatīvās, kuru mērķis ir ilgtspejīga attīstība. Laurai rūp vides aizsardzība, iekļaujošas sabiedrības vērtību iedzīvināšana, un kultūras, kā neatņemamas dzīves labbūtības sastāvdaļas, attīstība un pieejamība. Pašlaik domā, ka uzmanība vēršama uz dažādu organizāciju, tostarp muzeju, spēju sadarboties.
Ingūna Elere, H2E biroja mākslinieciskā vadītāja un vadošā dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore. SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja. Izglītībā un pieredzē pamatīgi rūdīta dizainere.
H2E biroja darbība ir visai plaša – izstāžu un muzeju ekspozīciju mūsdienīga, atraktīva iekārtošana, katalogu, arhitektūras un mākslas grāmatu dizaina izveide un izdošana utt. Tie ir nemitīgi izaicinājumi un radošs process bez gala. Elere vada darbus, bet ļoti daudz dara arī pati, un viņas veikums ir neatsverams – ar svaigo, negaidīti atjautīgo izdomu un smalko, pat īpaši estetizēto dzīves izjūtu, kas tā vai citādāk īstenojas ikvienā viņas pašas un visa biroja darbā.
Mārtiņš Mintaurs, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, biedrības ICOMOS Latvija loceklis, žurnāla Domuzīme vēstures nodaļas redaktors.
Profesionālā darbība saistīta ar Latvijas 19. un 20. gadsimta vēstures pētniecību, kultūras mantojuma teorijas jautājumiem un arhitektūras mantojuma aizsardzības praksi Latvijā. Par šiemvjautājumiem publicētas divas monogrāfijas un vairāk kā 30 akadēmiski raksti. No 2003. līdzv2017. gadam bijis ekspozīciju un izstāžu darba kurators Daugavas muzejā, kopš 2018. gadavpiedalās tematisko izstāžu veidošanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Docē lekciju kursus Praktiskais darbs muzejā un Muzeju avotu studijas LU VFF vēstures bakalaura un maģistra studiju programmās. Interesējas par ideju vēsturi, kultūras vēsturi un latviešu literatūru.
Marta Krivade, stratēģiskās komunikācijas speciāliste ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās komunikācijas disciplīnās un nozarēs, īpaši interesē pārvaldes un sistēmas izaicinājumi saskarsmē ar cilvēkiem.
Paralēli vai drīzāk likumsakarīgi tam, māksla profesionālajā ceļā vienmēr bijusi klātesoša – komunikācijas vadība laikmetīgās mākslas izstādēm un notikumiem, tādiem festivāliem kā “Survival Kit” un “Homo Novus”, Latvijas pārstāvniecībai Venēcijas mākslas un arhitektūras biennālēs, vadītas praktiskas apmācības muzejiem par mūsdienīgu komunikāciju. Topošā sabiedrības veselības speciāliste un pētniece ar vairāku gadu pieredzi valsts mentālās veselības politikas pakalpojumu attīstībā, tostarp augsti novērtētu izglītības un komunikācijas kampaņu veidotāja. Uz muzejiem raugās kā pētnieciski, mākslinieciski un psihoemocionāli nobriedušiem dzīviem atmiņu organismiem, kuriem savā kopienā jāspēj uzņemties laikmetam atbilstoša domas vadība un jārealizē mūsdienīga starpdisciplināritāte un holistisks skatījums uz cilvēka garu, prātu, sirdi un ķermeni.
