IzvēlneAizvērt

27.01

Muzeju forums: Reālā virtualitāte

2021. gada 27. janvārī platformā zoom notiks ikgadējais Latvijas Muzeju biedrības forums, šogad tā vadmotīvs – reālā virtualitāte. Paredzams, ka forumā piedalīsies vairāk nekā 150 nozares profesionāļi no visas Latvijas, lai kopā diskutētu par Covid-19 pandēmijas ieviestajām pārmaiņām un izaicinājumiem digitālo tehnoloģiju kontekstā.  

 

Foruma dienaskārtība veidota trīs daļās: teorētiskā daļa, tematiskās darba grupas un kopsavilkums. 

Pirmajā daļā “Ceļa vārdi iedvesmai” notiks trīs nozaru profesionāļu priekšlasījumi:

Dace Melbārde, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas viceprezidente: “Mēs dzīvojam digitālā laikmetā, tāpēc ar katru gadu digitālā kultūras mantojuma tematika un nozīme Latvijā, Eiropā un pasaulē tikai pieaug. Digitālais kultūras mantojums ietver vairākus aspektus, proti, kultūras mantojuma digitālu aizsardzību, popularizēšanu un pienācīga finansējuma novirzīšanu šī mantojuma saglabāšanai. Covid-19 un saistītie ierobežojumi ir ne tikai parādījuši digitālā laikmeta priekšrocības, bet arī izgaismojuši faktu, ka digitālā mantojuma saglabāšana un finansēšana nav bijusi pietiekami novērtēta un tā diemžēl nav bijusi arī prioritāte. Ceru, ka šis forums būs laba augsne domapmaiņai un dos ceļazīmes tālākam darbam starp visiem jomas profesionāļiem – muzeju speciālistiem, krājuma glabātājiem un kultūrpolitikas veidotājiem.”

 

Rasa Šmite, māksliniece, jauno mediju kultūras centra un mākslas galerijas E-Lab/RIX-C kuratore: “Interese par virtuālo pasauli kā realitātes simulāciju un iluzorām telpām ir jau vairāk kā simts gadu sena. Pirmās virtuālās vides 20. gadsimta beigās un to tehnoloģiskais radīšanas process bija neiedomājami komplicēts, un bija jāpaiet vēl dažiem gadu desmitiem līdz “imersīvās” jaunās pieredzes kļuva pieejamas teju ikvienam. Mūsdienās virtuālās un paplašinātās (augmentētās) realitātes (VR un AR) veidošanas process ir daudz vienkāršāks. Taču pastāv cita komplicētība, kuru nosaka imersīvo mediju apvienojums ar mākslīgā intelekta attīstību, “gudrajiem” algoritmiem un “lielajiem datiem”, kā arī biometriskajām funkcijām, kā, piemēram, sejas atpazīšanas algoritmiem vai pirkstu nospiedumu izmantošana mobilo telefonu atbloķēšanai. Turklāt virtuālo tehnoloģiju visuresamība nozīmē arī neierobežotas iespējas tikt novērotam, izsekotam un kontrolētam.”

Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle uzsver: “Mūsu akadēmiskās un profesionālās pilnveides izglītības programmu mērķis ir apbruņot nozares praktiķus ar tādu zināšanu un kompetenču kopumu, kas sekmētu izpratni par aktuālajām tendencēm kultūras mantojuma jomā un palīdzētu pārvarēt izaicinājumus, kā arī veicinātu ilgtspējīgu prakšu, digitalizācijas un tehnoloģiju sniegto iespēju mērķtiecīgu izmantošanu muzeju ikdienas darbā.”

Otrajā daļā foruma dalībnieki iesaistīsies tematiskajās darba grupās:

Digitālo rīku izmantošana darbā ar muzeju krājumu, ko vadīs Zane Melāne (Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja). “Atvērtā krājuma” jēdziens pakāpeniski tiek pārnests uz virtuālo vidi, rādot muzeju kolekcijās esošos priekšmetus digitālā formātā. Krājuma priekšmetu digitalizācija, atveide 3D formātos, izmantošana virtuālajās izstādēs, lietotnēs un muzeju publisko datu bāžu izveide kļūst par muzeju ikdienu. Par to, kādas ir digitālo rīku izmantošanas iespējas darbā ar krājumu, diskutēsim ar speciālistiem un muzeju pārstāvjiem. 

Virtuālā komunikācija – sociālie tīkli kā logs uz pasauli, vadītāja Ieva Andžāne (Rīgas Kino muzeja vadītāja). Aizveroties muzeju ekspozīcijām, pandēmijas laikā muzeji tikšanos ar apmeklētāju pārcēla uz sociālajiem medijiem. Sesijā iezīmēsim kādas komunikācijas metodes muzeji izmantoja, lai uzrunātu apmeklētājus, iedvesmosimies no labajiem piemēriem un vērtēsim sociālo tīklu komunikācijas ietekmi.

Attālinātā sadarbība izstāžu veidošanā, vadītājs Alberts Rokpelnis (Valmieras muzeja vēsturnieks). Individuāla pētniecība savā muzeja krājumā nav traucēta. Turpretī sadarbība klātienē  ar kolēģiem ir ierobežota. Kā sadarboties attālināti, lai pētniecības rezultāts nonāktu līdz izstādes formātam? Diskutēsim un dalīsimies pieredzē, kā veidot izstādes attālināti, glabāt informāciju un sazināties  ar sadarbības partneriem.

Tiešsaistes rīku izmantošana muzeja darba organizācijā, vadītāja Liene Johansone (Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāja). 2020. gadā visā pasaulē vārds “Iekšējā komunikācija” ir bijis viens no visbiežāk izmantotajiem un nozīmīgākajiem vārdiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem vadītājiem bija nodrošināt darbinieku komunikāciju un darba organizāciju laikā, kad daļa darbinieku strādā attālināti, kad satikšanās ar sadarbības partneriem kļūst neiespējama. Kādus rīkus izmantot, lai saglabātu saikni ar klāt neesošu darbinieku, kā nodrošināt darba izpildi un kontroli? Kā saglabāt kolektīva iekšējo komunikāciju pozitīvu? Kā organizēt sapulces, plānot laiku? Un ko no jauniegūtā paņemt turpmākajam darbam, arī tad, kad atgriezīsimies klātienes darbā? Uz šiem jautājumiem mēs mēģināsim rast atbildes aplūkojot dažādu muzeju pieredzi.

Virtuālā muzejpedagoģija, vadītāja Ieva Priede. 2020. gads bijis izaicinājumu bagāts muzeju izglītības jomā. Ierastās muzejpedagoģijas nodarbības 2020. gadā bija ierobežotas un muzeji veidoja un pielāgoja izglītojošos piedāvājumus digitālajā vidē. Vai un kā veidot izglītojošo piedāvājumu digitālajā vidē? Uzzināsim par inovācijām, dalīsimies pieredzē un diskutēsim. 

Trešajā daļā – kopsavilkumā, LMB valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde un tematisko grupu vadītāji: Ieva Andžāne, Zane Melāne, Ieva Priede, Liene Johansone un Alberts Rokpelnis apkopos dienas gaitā gūtās atziņas un galvenos ieguvumus digitālo tehnoloģiju ienākšanai muzeju ikdienā – darbā ar apmeklētājiem, krājumā, pētniecībā un izstāžu veidošanā, kā arī darba organizācijā. Kopā runāsim par nākotnes izaicinājumiem un to kā “reālā virtualitāte” var uzlabot muzeju darbu un pakalpojumus.

 

Foruma 1. un 3. daļas ieraksts būs pieejams LMB YouTube kanālā, savukārt kopsavilkuma daļu piedāvāsim vērot tiešraidē – Latvijas Muzeju biedrības Facebook lapā.

 

Atbalsta: Valsts Kultūrpkapitāla fonds