Vienpadsmitais gads Latvijas Muzeju biedrības (LMB) Gada balvas pastāvēšanas vēsturē  nācis ar jauniem izaicinājumiem, ko izraisīja Covid-19 situācija, kā rezultātā plaša apbalvošanas ceremonija Latvijas Muzeju dienā, pulcējot kopā muzeju darbiniekus no visas Latvijas, nebija iespējama. 

LMB Gada balvas pasniegšanas ceremonija šogad bija personīgāka, jo žūrijas pārstāvji devās pie katra no uzvarētājiem, lai tos sveiktu klātienē. Balvu pasniegšana tika apvienota ar video sižetu sagatavošanu par katru uzvarētāju, tādējādi sniedzot īpašu ieskatu uzvarējušā projekta saturā, tapšanā un unikalitātē.

Šī gada balvas ieguvējus rakstoro profesionalitāte, ilgtspēja, radošums, starpdisciplinaritāte, kā arī sabiedrības iesaiste. Uzvarētāju paveiktais ir plašāks par muzeju nozares robežām un ir būtisks ieguldījums visas Latvijas sabiedrības labā.

Gada balvas izvērtēšana noritēja konkursa kārtībā un 2020. gadā tika izveidots arī jauns žūrijas komisijas sastāvs, ko veidoja viens pārstāvis no LMB valdes – tās priekšsēdētāja Zane Grīnvalde – un četri pieaicinātie komisijas locekļi, kuri izvēlēti atbilstoši konkrētām profesionālajām jomām:  dr. hist. Jānis Šiliņš, grafiskā dizainere Tatjana Raičiņeca, Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgā ekspozīcijas “Grāmata Latvijā” vadītāja Inga Surgunte, un RA.DU zināšanu pārneses kustības aizsācēja, pilsonisko sabiedrības procesu eksperte un aktīviste Rasma Pīpiķe.

Kopumā balvas pieteikumiem šogad tika saņemts 51 pieteikums 5 nominācijās: Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā, Izglītojošs projekts muzejā, Gada izstāde, Gada ekspozīcija un Gada publikācija.

 

LMB Gada balvas uzvarētāji 2020:

Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā

Uzvarētājs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Mārtena de Fosa skolas (Marteen de Vos, 1532-1603) gleznas “Žēlsirdības alegorija” izpēte un restaurācija

Žūrijas komentārs: “Sarežģīts un laikietilpīgs restaurācijas process, kas apliecina augstu muzeja speciālistu kompetenci daudzpusīgā izpētes un praktiskā restaurācijas darbā. Latvijas mērogam vērienīgs un starptautiski nozīmīgs veikums.”

Izglītojošs projekts muzejā

Uzvarētājs: Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas māja. Vikas Ekstas izstāde - darbnīca “Emodži dzeja”

Žūrijas komentārs: “Izglītojošā programma “Emodži dzeja” ideālās proporcijās apvieno labākos muzejpedagoģijas parametrus – muzeja krājuma izmantošanu, mērķauditorijas interešu un domāšanas veida pazīšanu, iekļaušanos formālās izglītības ietvarā, starpdisciplināru sadarbību, precīzu metodiku un brīvu, radošu pieeju. Izcils novērtējums jaunizveidotajai metodei ir literatūras skolotāju vēlēšanās izmantot to ikdienas mācību darbā skolās.”

Atzinība: Latvieši pasaulē – pētniecības centrs un muzejs. Izglītojoša programma “Bēgļu gaitas”

Žūrijas komentārs: “Nodrošināt skatītāja lomu izstādes apmeklētājam nav nekas unikāls, bet piedāvāt līdzpārdzīvojumu un iejušanos kāda konkrēta cilvēka situācijā, ir izcils paraugs citiem, kā veidot izziņas procesu muzejā. Es redzu – es aizmirstu, es piedalos – es atceros.”

Gada izstāde

Uzvarētājs: Imanta Ziedoņa muzejs. Ceļojošā kinoizstāde “Izgaismot Latviju”

Žūrijas komentārs: “Radoši un muzeja misijai atbilstoši veidota izstādes koncepcija: izstādes tapšana un pašas izstādes dzīve kā ceļš, ceļojums visos tās attīstības un darbības posmos. Izmantojot līdzdalības metodi, iesaistīts ievērojams skaits Latvijas pašvaldību un iedzīvotāju. Kopiena un kopienas iesaistīšana ir tas, kas veido patiesi nozīmīgus un atmiņā paliekošus notikumus.” 

Gada ekspozīcija

Šogad, ir radusies netipiska situācija, kurā, vērtējot septiņus šīs nominācijas pieteikumus, žūrijas komisija tomēr nespēja vienoties par 1. vietas ieguvēju. Galvenais žūrijas arguments, ka, lai arī iesniegtie projektu pieteikumi bija ļoti labi, trūka novitātes un pārsteiguma līdz izcilībai. Ja bija novitāte, nebija ilgtspējas, ja bija ilgtspējas, nebija patiesas sabiedrības iesaistes. Tādēļ LMB Gada balvas žūrijas komisija lēma piešķirt tikai otro vietu nominācijā Gada ekspozīcija. 

2. vietas ieguvējs: Olaines vēstures un mākslas muzejs. Ekspozīcija “Laboratorija”

Žūrijas komentārs: “Veiksmīgs vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un komunicēšanas piemērs: kvalitatīvs profesionāļu darbs, kas veido pozitīvu Olaines publisko tēlu un ceļ vietējās kopienas pašapziņu, izmantojot mūsdienīgu, uz karjeras izglītības vērstu piedāvājumu bērnu un jauniešu auditorijai.” 

Gada publikācija

Uzvarētājs: Turaidas muzejrezervāts. “Vidzemes 1624./1625. gada arklu revīzija. Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadi”

Žūrijas komentārs: “Sarežģīts vēsturisks avots ir pārtapis par izcilu un profesionālu dokumentu publikāciju, kas izdota augstā kvalitātē. Vērtīgs pētnieciskais pienesums Latvijas vēsturei, ar kuru varam lepoties. Jāuzsver arī būtiska pievienotā vērtība – lietotājam ērta digitālā versija.”

LMB balva “PAMANĪTS!”

Ik gadu žūrijas komisijai ir iespēja izcelt kādu projektu, kura sniegumu ir vērts izcelt ārpus nomināciju robežām. 

Uzvarētājs: Krāslavas vēstures un mākslas muzejs. Atklātais krājums “Tēlnieces Vandas Zēvaldes mantojums”

Žūrijas komentārs: “Pārliecinoši realizēts projekts ierobežota budžeta apstākļos. Plašākai sabiedrībai līdz šim neredzētais muzeja krājums tagad ir pieejams, pārskatāms un tiek uzglabāts drošos apstākļos. Vērtīgs ieguldījums nacionālo vērtību saglabāšanā, no kura ieguvējs ir ikviens no mums."

Mērijas Grīnbergas balva

2018. gadā izveidotās Mērijas Grīnbergas balvas mērķis ir izcelt un godināt  muzeju nozares profesionāļus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, popularizēšanā un pieejamībā. Pirmo Mērijas Grīnbergas balvu saņēma Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

LMB un Gada balvas žūrijas komisija izsaka pateicību visiem  trim balvas pretendentiem, kuru ieguldījums muzeju nozarē nenoliedzami ievērojams, bet diemžēl viņu kandidatūra neatbilda Mērijas Grīnbergas balvas kritērijiem, tādēļ žūrijas komisija, balstoties nolikumā, šogad ir izlēmusi balvu nepiešķirt.

LMB Gada balva 2020 tiek organizēta un pasniegta, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam. Video sižetus veidoja režisore Beatrise Zaķe un operators Aleksandrs Okonovs.